Menu
Apmācības baznīcas personālam plānots organizēt ar mērķi pilnveidot zināšanas, attīstīt praktiskās iemaņas un veicināt izpratni par dažādām aktuālām un nepieciešamām tēmām.
Patlaban baznīcas iekšējā struktūrā darbojas ne vien garīdznieki, bet arī dažādas organizācijas un iniciatīvas un ar vēlmi darboties apveltīti indivīdi. Tomēr zināšanu un prasmju trūkums bieži vien kavē ieceru īstenošanu. Dažāda veida apmācības sniegtu iespēju pilnveidot cilvēku spējas un prasmes, kas varētu tikt liktas lietā baznīcas attīstībā.
Plānots organizēt, piemēram, tādas apmācības kā mūsdienu komunikācijas kanālu izmantošana, sociālo tīklu un mājas lapas platformu izmantošana un citas digitālā mārketinga apmācības tiem baznīcas iekšējās vides cilvēkiem, kas ikdienā veic komunikācijas funkcijas. Tāpat plānots organizēt psiholoģiskā atbalsta sniegšanas apmācības baznīcas personālam, kas ikdienā veic sabiedrības uzklausīšanas un atbalstīšanas darbu.
Apmācības plānots organizēt pārsvarā grupās, atsevišķos gadījumos būtu iespējams arī individuāls apmācību process. Mācības būtu pieejamas ikvienam baznīcas iekšējās vides cilvēkam un tām pieteikties būtu iespējams pēc konkrētu apmācību publiskas izsludināšanas noteiktajā termiņā.
Šis projekts ir beztermiņa un tam saziedotā nauda pastāvīgi tiek novirzīta konkrētā brīdī aktuālu un nepieciešamu apmācību, lekciju, semināru un praktisko nodarbību izmaksu segšanai, telpu izmaksu segšanai u.c., tajā skaitā plānošana un organizatoriskie darbi.
Ar jūsu sniegto atbalstu baznīcas personālam būs iespēja arvien pilnveidoties un augt kā prasmēs un zināšanās, tā izpratnē, un tā rezultātā dot atpakaļ apmācībās iegūto sabiedrībai.
Sociālo mediju informatīvā kampaņa “Dievs manī! Dievs tevī!” ir 12 dokumentālo video sērija ar ekumenisku saturu, kas veidota ar mērķi veicināt baznīcas vēsturiskās sašķeltības pārvarēšanu un visu konfesiju apvienošanos.
Katrā no 12 plānotajiem video paredzēts atspoguļot atšķirīgu konfesiju pārstāvju diskusijas par kādu konkrētu, sabiedrībā vienmēr aktuālu tēmu, kas ir apskatīta gan Bībelē, gan citu reliģiju pamatnostādnēs (piemēram, tēma par partnerattiecībām un laulību, par mīlestību, par bērnu audzināšanu, par naudas pelnīšanu, kā arī par reliģiju).
Kampaņas uzdevums ir caur parauga sniegšanu rosināt sabiedrību kļūt atvērtākiem un iecietīgākiem pret citu konfesiju un reliģiju pārstāvjiem, rosināt meklēt kopīgās, ne atšķirīgās ticības iezīmes katrā no mums, kā arī rosināt kļūt drosmīgākiem un brīvākiem veidot sarunas ar līdzcilvēkiem par savu ticību, iekšējo pārliecību par Dievu; rosināt sabiedrību veidot dialogu un dalīties pieredzē par Dieva klātbūtnes piedzīvošanu un saskarsmi ar Augstāko savā dzīvē gan klātienē, gan sociālajos tīklos.
Katras pilnās diskusijas garums plānots līdz 40 minūtēm. Par katru uzņemto video plānots veidot arī vidēji minūti garu reklāmas rullīti.
Pus gada laikā pēc video uzņemšanas tos plānots publicēt katoļu informatīvajā medijā Katolis.lv un tam pakārtotajos sociālo tīklu profilos Facebook, Twitter un YouTube. No katras intervējamās personas sniegtā satura plānots veidot arī rakstus, citātus un citas publikācijas izplatīšanai publiskajā telpā.
Plašāku sabiedrību plānots informēt ar Latvijas kristīgo un citu sabiedrisko mediju starpniecību (piemēram, preses relīžu izsūtīšanu). Plānots veikt arī satura sponsorēšanu sociālajā tīklā Facebook.
Projektam saziedotā nauda tiks novirzīta video filmēšanas un satura apstrādes izmaksu segšanai un ar to saistītajām darbībām: operatora, gaismotāja, skaņas speciālista, montāžas speciālista darbs, interviju transkriptu veidošana un tulkošana, scenāriju izstrāde, publicitātes veidošana u.c., tajā skaitā plānošana un organizatoriskie darbi.
Ar jūsu sniegto atbalstu sabiedrība tiks iedrošināta pārvarēt baznīcas vēsturisko sašķeltību un tiks rosināta visu konfesiju apvienošanās.
Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīca atrodas Vecrīgā. Tās vēsture ir sena un notikumiem bagāta. Jau 13. gs. otrajā pusē šai vietā tapa koka kapela, pēc tam mūra dievnams, ko jau no pirmsākumiem izmantoja cisterciešu ordenis. Reformācijas laikā tas bija vienīgais katoļu dievnams Rīgā. 16. gs. beigās klosteris tika nodots jezuītiem, savukārt nākamajos gadsimtos baznīca tika pārbūvēta, lai to varētu izmantot savām vajadzībām luterāņi, bet vēlāk tā pārtapa par pareizticīgo dievnamu. Tikai 1923. gadā baznīcu atkal atguva katoļi un tika atjaunots tās sākotnējais nosaukums. Baznīcā ilgu laiku nenotika nozīmīgi restaurācijas darbi. Tikai 21. gs. sākumā Svētās Marijas Magdalēnas baznīca piedzīvoja plašus restaurācijas darbus, kuru laikā tika veikta arhitektoniskā izpēte, plaši iekštelpu apdares darbi, bet vēlāk tika atjaunots arī tornis un uzstādīti jauni zvani.
Turpinot dievnama atjaunošanas darbus, draudzes mērķis ir modernizēt baznīcas ārējās fasādes apgaismojuma sistēmu. Ir izvietoti prožektori, kas izgaismo baznīcas zvanu torņa ārējās fasādes 4 plaknes, zvanu torņa augstāko punktu – krustu – no divām pusēm, kā arī fasādes daļu virs ieejas baznīcā. Šī apgaismojuma sistēma tāpat trīs līmeņos izgaismo galveno fasādi ēkai Klostera ielā 2. Patlaban, lai izgaismotu visus iepriekš minētos objektus, sistēma tiek darbināta rokas režīmā no četrā vietām. Projekta ietvaros plānots izstrādāt un izbūvēt LED prožektoru attālinātas vadības ar WIFI tīkla palīdzību shēmu.
Gaismas nekad nevar būt par daudz! Iesaisties un palīdzi krāšņot mūsu skaistos dievnamus.
Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225. gadā. Tas ir vēsturiski pirmais latviešu draudzes dievnams Rīgā (1523). Svētā Jēkaba Katedrāle ir Rīgas kultūrvēsturiskajai videi nozīmīga celtne gan kā arhitektūras piemineklis, kurā saglabāti arī daudzi Latvijas sakrālās mākslas kontekstā nozīmīgi mākslas pieminekļi, gan kā UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra būtiska arhitektoniska dominante.
2017. gadā ar Rīgas Domes un valsts finansiālu atbalstu tika aizsākti un turpinās vērienīgi restaurācijas darbi. Darbu veikšanai ir izvēlēti pieredzējušākie un kvalificētākie restauratori, kurus raksturo bagātīga pieredze un augstas profesionalitāte, kā arī spēja veikt vērienīga apjoma restaurāciju ne tikai kvalitatīvi un rūpīgi, bet arī plānotajos termiņos.
Veicamo darbu sarakstā ir arī Svētās Jēkaba katedrāles zvanu atjaunošana. Kopā katedrālē izvietoti četri zvani. Trīs no tiem atrodas torņa iekšpusē viens, tā sauktais Svētais Blazijs, izvietots torņa ārpusē. Pašlaik zvani netiek regulāri zvanīti.
Projektam saziedotie līdzekļi tiks novirzīti tam, lai veiktu turpmāk uzskaitītos darbus: lai nodrošinātu atbilstošu zvanu skanējumu ir jāatjauno zvanu stiprinājumi, jāizveido jaunas zvana mēles (analogas vēsturiskajām mēlēm), trim zvaniem jāizgatavo masīva ozolkoka galvas pēc vēsturiskajiem paraugiem un visi zvani jāaprīko ar jauniem elektromotoriem un vadības sistēmu no katedrāles altārtelpas.
Pēc šī projekta īstenošanas būs radīta iespēja katedrāles baznīcas zvaniem skanēt katru stundu un tā atgādināt rīdziniekiem un pilsētas viesiem par Dieva valstību. Jūsu sniegtais atbalsts veicinās kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Breviārs (no latīņu valodas vārds brevis – īss) ir Romas katoļu Baznīcas lūgšanu grāmatu komplekts 5 sējumos. Tas sevī ietver lūgšanu apkopojumu, kas ir obligātas garīdzniekiem un arī konsekrētajām personām, bet kuras izmanto arī laji. Breviārs sastāv, galvenokārt, no psalmiem un citiem Svēto Rakstu un Baznīcas Tradīcijas tekstu fragmentiem, taču tur ir arī himnas, dziedājumi, lūgumi.
Tā kā Breviāra lūgšanas notiek zināmās stundās, tās tiek sauktas arī par “Stundu liturģiju”. Jau Vecās Derības psalmos lasām: “Septiņreiz dienā es slavēju Kungu.” (Ps 119,164)
Šajā Breviārā no septiņām liturģiskajām stundām, kas tiek praktizētas Baznīcā, ir ievietotas tikai piecas. Tās ir domātas visiem ticīgajiem, lai arī viņi varētu piedalīties lūgšanu liturģijā, ko praktizē garīdznieki un klosterļaudis. Tā kā Breviāra teksti lielākoties ņemti no Svētajiem Rakstiem, tas nozīmē, ka Dieva godināšanai tiek izmantots paša Dieva Vārds.
Breviāra paraugizdevums ir latīņu valodā, bet oriģinālie tā sākotnējie teksti ir daudzās valodās, tādēļ tā tulkošanā ir nepieciešams iesaistīt daudzus speciālistus – gan lingvistikā, gan teoloģijā, filoloģijā u.c., kas tulkošanu veiks no latīņu, grieķu, spāņu, franču, vācu, poļu un citām valodām, izmantojot jau arī esošos tulkojumus uz dažādām valodām. Šāds lūgšanu grāmatu komplekts latviešu valodā līdz šim nav bijis.
Breviāra izdošana latviešu valodā būtu vēsturisks notikums Romas katoļu Baznīcā Latvijā. Jūsu sniegtais atbalsts palīdzēs mums sasniegt šo mērķi, kas sekmēs kristīgo vērtību nostiprināšanu mūsu sabiedrībā.
Pāvests Pāvils VI sacījis: “Kad liturģiskā lūgšana kļūst par cilvēku personīgo lūgšanu, tad rodas saikne starp liturģiju un visu kristīgo dzīvi. Jo ticīgo dzīve dienu un nakti ir kā nemitīga liturģija, kad ticīgie sevi veltī, lai ar mīlestību kalpotu Dievam un cilvēkiem, piedaloties Kristus darbā, kurš ar savu Upuri svētīja visu cilvēku dzīvi.” (Apustuliskā konstitūcija “Laudis canticum”)
Kā jebkurai organizācijai, arī Baznīcai regulāri ir nepieciešami juridiskie pakalpojumi. Tomēr, tā kā baznīcas darbību lielākoties nodrošina ziedojumi, kas lielākoties tiek novirzīti baznīcas un tās iekšējo struktūru pamatvajadzību apmierināšanai, juridisko pakalpojumu izmaksu segšanai finansējums ilgi nav ticis atvēlēts. Tā rezultātā baznīca saņem juridiskos pakalpojumus, ko ir ar mieru sniegt katoļticīgi juristi – kā ziedojumu baznīcai, un baznīca vienmēr ir pateicīga par saņemto juridisko atbalstu, kas tiek sniegts brīvprātīgi.
Tomēr, lai cik labas gribas cilvēks būtu jurists, kurš baznīcas labā darbojas brīvprātīgi, ikviens profesionālis un ikviens sava amata pratējs ir pelnījis pienācīgu atlīdzību par savu darbu. Turklāt, par pienācīgu darba apmaksu Baznīcai būtu iespēja nodibināt sadarbības attiecības ar pastāvīgiem juristiem, kas novērstu brīvprātīgi strādājošo juristu izdegšanu un Baznīcai piesaistīto speciālistu rotāciju.
Šis projekts ir beztermiņa un tam saziedotā nauda pastāvīgi tiek novirzīta juridiskās palīdzības iegūšanai, vienlaikus sniedzot sadarbības speciālistiem iespēju saņemt atlīdzību, ko tie pelnījuši.
Ar jūsu sniegto atbalstu Baznīca saņems kvalitatīvus juridiskos pakalpojumus un to sniedzēji tiks pienācīgi atalgoti.
Nodibinājums “Nova vita” ir nevalstiska bezpeļņas organizācija, kas pastāv kopš 2011.gada un rehabilitācijas centrā “Betlēmes žēlsirdības māja” īsteno rehabilitācijas programmu atkarīgiem cilvēkiem. Rehabilitācijas centrs tika dibināts ar Katoļu baznīcas Latvijā atbalstu, lai radītu vietu, kur cilvēki, kas vēlas atveseļoties no atkarības un kuri tās dēļ nereti ir zaudējuši gan darbu, gan ģimeni, gan dzīvesvietu un veselību, varētu saņemt ilgstošu, vispusīgu, profesionālu palīdzību, un vienlaikus saņemt garīgu atbalstu. Rehabilitācijas programma tiek īstenota divās vietās – Rīgā, Katoļu ielā 14, un filiālē “Pēternieki”, Olaines novada Pēternieku pagastā. “Betlēmes žēlsirdības māja” ir atvērta jebkuram atkarībās nonākušam cilvēkam.
Rehabilitācijas programmas ilgums ir 1 – 1,5 gadi, un šajā laikā programmas dalībnieki dzīvo rehabilitācijas centrā Rīgā vai tā filiālē Pēternieku pagastā, saņem gan dažādu speciālistu konsultācijas, gan garīgo atbalstu, gan visu ikdienas dzīvei nepieciešamo. Gada laikā rehabilitācijas centrā palīdzību saņem vidēji 40 cilvēki. Vienlaikus rehabilitācijas centra abās filiālēs uzturas apmēram 15 cilvēku. Kopumā 11 gadu darbības laikā palīdzību saņēmuši ap 650 cilvēku.
Rehabilitācijas centrā strādā gan speciālisti – psihologi, psihoterapeiti, mākslas terapeiti, sociālais darbinieks, gan nepieciešama pastāvīga dežurējošā personāla klātbūtne. kā arī darbinieki, speciālisti, brīvprātīgie un kapelāns darbojas, lai rehabilitācijas programmas gaitā palīdzētu atkarīgiem cilvēkiem:
Vairāk par nodibinājumu un rehabilitācijas centru varat uzzināt, apmeklējot vietni http://www.novavita.lv/ vai apciemojot mūs Katoļu ielā 14 (iepriekš sazinoties pa tālruni 29221901).
Baznīcas terminoloģijas skaidrojošo vārdnīcu iecerēts veidot kā digitālu, katoļu sabiedriskajā medijā Katolis.lv publisku brīvpieejas rīku, kurā katrs interesents varētu uzzināt sev interesējoša termina nozīmi.
Vārdnīcā plānots sniegt skaidrojumus gan ikdienā bieži lietotiem reliģiskiem terminiem, kā, piemēram, altāris, Baznīca, priesteris, bīskaps, Kristības, laulības un daudziem citiem, kā arī retāk lietotiem, līdz ar to grūtāk uztveramiem reliģiskajiem terminiem, piemēram, diakons, lajs, mitra, pallijs, sakraments, sutana un daudziem citiem.
Baznīcas terminoloģijas skaidrojošās vārdnīcas izveide un tās bezmaksas pieejamība palīdzētu veidot dziļāku sabiedrības izpratni par baznīcas tradīcijām un tās mācību, vēsturi, ikdienas notikumiem un svētkiem, iekšējo struktūru. Reliģisko terminu skaidrojumu pieejamība sniegtu ticīgajiem un pārējai sabiedrībai pamatzināšanas jautājumos par Baznīcu, tādējādi mazinot aizspriedumus un veicinot savstarpēju dialogu.
Vārdnīcas sagatavošanas darbi uzsākti 2020. gadā. Projekta pirmajā posmā tiks skaidroti termini, kas saistīti ar Baznīca struktūru. Vārdnīcas satura sagatavošanu un sastādīšanu veic pr. Tadeušs Ciesļaks, m. Inese Šteina, m. Ginta Mākulēna.
Projektam saziedotā nauda tiks novirzīta baznīcas terminoloģijas skaidrojošās vārdnīcas satura apkopošanai, vizuālajam noformējumam, redaktūrai un korektūrai, kā arī apkopoto datu ievadīšanai vietnes katolis.lv sistēmā (programmēšanai) un sistēmas uzturēšanai.
Ar jūsu sniegto atbalstu tiks veicināta izpratnes veidošanās par kristietību sabiedrībā un rosināta savstarpēja saprašanās starp reliģiskas pārliecības cilvēkiem un pārējo sabiedrību.
Ikšķile ir īpaša vieta latviešu tautai – tieši šeit 12. gadsimtā ar misionāra, pirmā Ikšķiles bīskapa svētā Meinarda starpniecību sākās lībiešu evaņģelizācija. Tādēļ šī vieta ir pelnījusi sevišķu uzmanību.
Svētais pāvests Jānis Pāvils II, apmeklējot Latviju 1993. gada 8. septembrī, atjaunoja bīskapa Meinarda godināšanu. Lai iedzīvinātu svētā Meinarda piemiņu mūsu tautas vidū un lai šī vieta no jauna izstarotu Evaņģēlija gaismu, ir ļoti nepieciešams atbalsts Ikšķiles dievnama celtniecības pabeigšanai. Diemžēl tikai ar saviem spēkiem vien to izdarīt mēs nevaram.
Kā pirmais darbs būtu baznīcas fasādes celtniecība. Baznīca bez pienācīgi sakārtotas fasādes ir pakļauta nelabvēlīgiem laika apstākļiem, īpaši rudenī un ziemā. Pēc provizoriskām būvniecības aplēsēm, fasādes darbu izmaksas ir aptuveni 120 000 eiro. Jau ir veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi un sagādāti vajadzīgie būvmateriāli.
Aicinām visus labas gribas cilvēkiem, kuriem šī svētvieta ir dārga un kuriem ir attiecīgas iespējas, sniegt savu artavu, lai Ikšķile kļūtu par mūsu tautas evaņģelizācijas centru un vietu, kur cilvēki saņem bagātīgas Dieva žēlastības caur svētā Meinarda aizbildniecību.
Biedrības mērķi ir nodrošināt dažādu informatīvo pakalpojumu sniegšanu par notikumiem Romas katoļu Baznīcas Latvijā un ārpus tās; iniciēt projektus, kas veicina garīgo vērtību saglabāšanu, garīgās izglītības attīstību un izpratnes veidošanu par garīgumu Latvijas sabiedrībā.
KABIA komanda nav liela. Un tajā darbojas un uzskaitītos procesus veic gan oficiāli darbinieki, gan piesaistīti sadarbības partneri, gan brīvprātīgie. Biedrības pamatbudžetu veido ziedojumi. Lai biedrības darbu būtu iespēja attīstīt un pilnveidot, nepieciešams Jūsu finansiālais atbalsts.
Šis projekts ir beztermiņa un tam saziedotā nauda pastāvīgi tiek novirzīta KABIA darbības attīstībai – vietnes katolis.lv un ziedot.katolis.lv uzturēšanai un pilnveidošanai, biedrības grāmatvedības pakalpojumu izmaksu segšanai, vizuālo materiālu sagatavošanai, ziņu un rakstu veidošanai, kā arī projektu vadībai.
Ar jūsu sniegto atbalstu tiks veicināta katoļu Baznīcas tēla stiprināšana un atpazīstamības veidošana publiskajā telpā.
Nodibinājums “Nova vita” pastāv kopš 2011.gada un kristīgajā rehabilitācijas centrā “Betlēmes žēlsirdības māja” īsteno rehabilitācijas programmu atkarīgiem cilvēkiem. Rehabilitācijas centrs tika dibināts ar Katoļu baznīcas Latvijā atbalstu, un tā aizsācēji saredzēja lielu nepieciešamību pēc vietas, kur cilvēkiem, kas vēlas atveseļoties no atkarības un kuri tās dēļ nereti ir zaudējuši gan darbu, gan ģimeni, gan dzīvesvietu un veselību, Latvijā pagaidām ir ļoti ierobežotas iespējas saņemt ilgstošu, vispusīgu, profesionālu palīdzību, un vienlaikus saņemt garīgu atbalstu.
Rehabilitācijas programmas ilgums ir 1 – 1,5 gadi, un šajā laikā programmas dalībnieki dzīvo rehabilitācijas centrā, saņem gan dažādu speciālistu konsultācijas, gan visu ikdienas dzīvei nepieciešamo dzīvei. Gada laikā rehabilitācija centrā palīdzību saņem vidēji 40 cilvēki.
Rehabilitācijas centra darbinieki, speciālisti, brīvprātīgie un kapelāns darbojas, lai rehabilitācijas programmas gaitā palīdzētu atkarīgiem cilvēkiem:
“Betlēmes žēlsirdības māja” ir atvērta jebkuram atkarībās nonākušam cilvēkam, bet salīdzinoši visbiežāk palīdzība tiek sniegta:
Līdzšinējos 11 gadus centrs ir spējis segt visus izdevumus, tomēr šis gads bijis un būs izaicinošs. Lai turpinātu īstenot rehabilitācijas programmu, nodibinājums “Nova vita” ļoti lūdz atbalstu rehabilitācijas centra “Betlēmes žēlsirdības mājas” izdevumu segšanai par siltumu. Lai nodrošinātu ēkas apkuri un silto ūdeni 2022./2023.gada rudens uz ziemas sezonā, nepieciešami 12 000 Eiro.
Vairāk par nodibinājumu un rehabilitācijas centru varat uzzināt, apmeklējot vietni http://www.novavita.lv/ vai apciemojot mūs Katoļu ielā 14 (iepriekš sazinoties pa tālruni 29221901).
Latvijas Starpdiecēžu augstākais garīgais seminārs jeb Rīgas garīgais seminārs ir Romas Katoļu baznīcas mācību iestāde, kurā tiek uzņemti 18-40 gadus veci katoļticīgi vīrieši. Garīgo semināru 1920. gadā nodibināja Rīgas bīskaps Antonijs Springovičs. Sākumā tas atradās Aglonas Romas katoļu bazilikā, bet 1924. gadā tika pārcelts uz Rīgu. Iestāde atrodas Katoļu ielā 16, Rīgā, Latvijā. 1999. gadā uz semināra bāzes tika izveidota augstākā mācību iestāde Rīgas Teoloģijas institūts. Seminārā mācības notiek divus gadus, tiek apgūta galvenokārt filozofija un senās valodas. Pēc atestāta saņemšanas studenti var turpināt mācības Teoloģijas institūtā.
2020. gadā Garīgajam semināram apritēja 100 gadi. Atzīmējot šo notikumu, Garīgā semināra telpās tika prezentēta Valdemāra Helmaņa dokumentālā filma „Aicinājums“, kurā var iepazīt dažādu semināristu un priesteru dzīvesstāstus, kā arī Garīgā semināra vēsturi. Lai arī šobrīd seminārā studē septiņi studenti, aizvadīto 100 gadu laikā Garīgais seminārs ir sagatavojis ap 450 priesteru. Semināra mācībspēki ir gatavi šo misiju pildīt arī turpmāk, gatavojot priesterus, kas būtu spējīgi nesavtīgi kalpot Dieva tautai.
Lai turpmāk pildītu šo misiju, Garīgajam semināram ir nepieciešams Jūsu atbalsts. Ar Jūsu sniegto atbalstu būs iespēja ne tikai segt tekošos rēķinus un nodrošināt pasniedzējiem cienīgu atalgojumu, bet arī tiks veicināta teoloģiskās izglītības iegūšana Latvijā, kas rosinās Latvijas katoļticīgās sabiedrības attīstību un izaugsmi.
Atgādinām, ka 2021. gadā tika izveidota Latvijas Starpdiecēžu augstākā garīgā semināra mājaslapa garigais.lv, kurā var uzzināt par studiju iespējām, pasniedzējiem, iestādes vēsturi, kā arī pietiekties studijām un ziedot tā darbības atbalstam.