Menu
Ikšķile ir īpaša vieta latviešu tautai – tieši šeit 12. gadsimtā ar misionāra, pirmā Ikšķiles bīskapa svētā Meinarda starpniecību sākās lībiešu evaņģelizācija. Tādēļ šī vieta ir pelnījusi sevišķu uzmanību.
Svētais pāvests Jānis Pāvils II, apmeklējot Latviju 1993. gada 8. septembrī, atjaunoja bīskapa Meinarda godināšanu. Lai iedzīvinātu svētā Meinarda piemiņu mūsu tautas vidū un lai šī vieta no jauna izstarotu Evaņģēlija gaismu, ir ļoti nepieciešams atbalsts Ikšķiles dievnama celtniecības pabeigšanai. Diemžēl tikai ar saviem spēkiem vien to izdarīt mēs nevaram.
Kā pirmais darbs būtu baznīcas fasādes celtniecība. Baznīca bez pienācīgi sakārtotas fasādes ir pakļauta nelabvēlīgiem laika apstākļiem, īpaši rudenī un ziemā. Pēc provizoriskām būvniecības aplēsēm, fasādes darbu izmaksas ir aptuveni 120 000 eiro. Jau ir veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi un sagādāti vajadzīgie būvmateriāli.
Aicinām visus labas gribas cilvēkiem, kuriem šī svētvieta ir dārga un kuriem ir attiecīgas iespējas, sniegt savu artavu, lai Ikšķile kļūtu par mūsu tautas evaņģelizācijas centru un vietu, kur cilvēki saņem bagātīgas Dieva žēlastības caur svētā Meinarda aizbildniecību.
Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīca atrodas Vecrīgā. Tās vēsture ir sena un notikumiem bagāta. Jau 13. gs. otrajā pusē šai vietā tapa koka kapela, pēc tam mūra dievnams, ko jau no pirmsākumiem izmantoja cisterciešu ordenis. Reformācijas laikā tas bija vienīgais katoļu dievnams Rīgā. 16. gs. beigās klosteris tika nodots jezuītiem, savukārt nākamajos gadsimtos baznīca tika pārbūvēta, lai to varētu izmantot savām vajadzībām luterāņi, bet vēlāk tā pārtapa par pareizticīgo dievnamu. Tikai 1923. gadā baznīcu atkal atguva katoļi un tika atjaunots tās sākotnējais nosaukums. Baznīcā ilgu laiku nenotika nozīmīgi restaurācijas darbi. Tikai 21. gs. sākumā Svētās Marijas Magdalēnas baznīca piedzīvoja plašus restaurācijas darbus, kuru laikā tika veikta arhitektoniskā izpēte, plaši iekštelpu apdares darbi, bet vēlāk tika atjaunots arī tornis un uzstādīti jauni zvani.
Turpinot dievnama atjaunošanas darbus, draudzes mērķis ir modernizēt baznīcas ārējās fasādes apgaismojuma sistēmu. Ir izvietoti prožektori, kas izgaismo baznīcas zvanu torņa ārējās fasādes 4 plaknes, zvanu torņa augstāko punktu – krustu – no divām pusēm, kā arī fasādes daļu virs ieejas baznīcā. Šī apgaismojuma sistēma tāpat trīs līmeņos izgaismo galveno fasādi ēkai Klostera ielā 2. Patlaban, lai izgaismotu visus iepriekš minētos objektus, sistēma tiek darbināta rokas režīmā no četrā vietām. Projekta ietvaros plānots izstrādāt un izbūvēt LED prožektoru attālinātas vadības ar WIFI tīkla palīdzību shēmu.
Gaismas nekad nevar būt par daudz! Iesaisties un palīdzi krāšņot mūsu skaistos dievnamus.
Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225. gadā. Tas ir vēsturiski pirmais latviešu draudzes dievnams Rīgā (1523). Svētā Jēkaba Katedrāle ir Rīgas kultūrvēsturiskajai videi nozīmīga celtne gan kā arhitektūras piemineklis, kurā saglabāti arī daudzi Latvijas sakrālās mākslas kontekstā nozīmīgi mākslas pieminekļi, gan kā UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra būtiska arhitektoniska dominante.
2017. gadā ar Rīgas Domes un valsts finansiālu atbalstu tika aizsākti un turpinās vērienīgi restaurācijas darbi. Darbu veikšanai ir izvēlēti pieredzējušākie un kvalificētākie restauratori, kurus raksturo bagātīga pieredze un augstas profesionalitāte, kā arī spēja veikt vērienīga apjoma restaurāciju ne tikai kvalitatīvi un rūpīgi, bet arī plānotajos termiņos.
Veicamo darbu sarakstā ir arī Svētās Jēkaba katedrāles zvanu atjaunošana. Kopā katedrālē izvietoti četri zvani. Trīs no tiem atrodas torņa iekšpusē viens, tā sauktais Svētais Blazijs, izvietots torņa ārpusē. Pašlaik zvani netiek regulāri zvanīti.
Projektam saziedotie līdzekļi tiks novirzīti tam, lai veiktu turpmāk uzskaitītos darbus: lai nodrošinātu atbilstošu zvanu skanējumu ir jāatjauno zvanu stiprinājumi, jāizveido jaunas zvana mēles (analogas vēsturiskajām mēlēm), trim zvaniem jāizgatavo masīva ozolkoka galvas pēc vēsturiskajiem paraugiem un visi zvani jāaprīko ar jauniem elektromotoriem un vadības sistēmu no katedrāles altārtelpas.
Pēc šī projekta īstenošanas būs radīta iespēja katedrāles baznīcas zvaniem skanēt katru stundu un tā atgādināt rīdziniekiem un pilsētas viesiem par Dieva valstību. Jūsu sniegtais atbalsts veicinās kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
